Google ir kļuvis pārāk spēcīgs - ir pienācis laiks izveidot Eiropas meklēšanas indeksu!
Skatiet oriģinālo tekstu šeit vai turpiniet lasīt.
Autors Tutanota.
Paredzamais lasīšanas laiks: 5 min.
Skatiet oriģinālo tekstu šeit vai turpiniet lasīt.
Autors Tutanota.
Paredzamais lasīšanas laiks: 5 min.
Šonedēļ Google zaudēja pārsūdzību pret milzīgu ES konkurences sodu par konkurentu iepirkšanās pakalpojumu izspiešanu savā meklētājā. Naudas sods 2,4 miljardu eiro apmērā tika uzlikts 2017. gadā par to, ka Google meklēšanas rezultātu augšgalā rādīja savu cenu salīdzināšanas iepirkšanās pakalpojumu, kas radīja ļoti neizdevīgu situāciju konkurentiem. Neatkarīgi no naudas soda Google joprojām ir tik liela vara pār mūsu meklēšanas rezultātiem, ka tā nosaka to, kā mēs redzam pasauli. Tas ir jāmaina.
Lielākā daļa eiropiešu tīmekļa filtrēšanai izmanto Google meklēšanu. Milzīgā tirgus daļa piešķir Google milzīgu varu, ko uzņēmums pagātnē vairākkārt ir ļaunprātīgi izmantojis.
Savā spriedumā pret Google tiesa norādīja: "Dodot priekšroku savam salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam savās vispārīgo rezultātu lapās, izmantojot labvēlīgāku atspoguļojumu un izvietojumu, bet ar ranžēšanas algoritmu palīdzību šajās lapās pazeminot konkurējošo salīdzināšanas pakalpojumu rezultātus, Google atkāpās no konkurences pēc būtības."
Naudas sods sākotnēji tika uzlikts 2017. gadā, kas tolaik bija rekordliels sods (un arī pirmais no trim pretmonopola sodiem, ko ES uzlikusi pēdējo gadu laikā). Taču, pateicoties ilgstošai tiesas izmeklēšanai, Google varēja vēl vairāk nostiprināt savu dominējošo stāvokli tirgū.
Šivauns Rafs, Eiropas salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma Foundem, kas palīdzēja iesniegt sākotnējo sūdzību pret Google, vadītājs un līdzdibinātājs, teica: "Lai gan mēs atzinīgi vērtējam šodienas spriedumu, tas neatceļ ievērojamo kaitējumu patērētājiem un pret konkurenci vērsto kaitējumu, ko vairāk nekā desmit gadus Google ir nodarījis ar viltu manipulācijām meklēšanā."
Tomēr šī lieta ir radījusi precedentu tam, kā ES izskatīs saistītās sūdzības par to, ka Google savos meklēšanas rīkos piešķir lielu nozīmi savām kartēm, lidojumu cenu rezultātiem un vietējo uzņēmumu sarakstiem.
Jaunākais nolēmums pret Google ir pieņemts, ņemot vērā centienus ierobežot lielākos ASV tehnoloģiju uzņēmumus, tostarp Google, Apple, Facebook, Amazon un Microsoft. Uzņēmumi ir apsūdzēti izvairīšanā no nodokļu maksāšanas, konkurences ierobežošanā, plašsaziņas līdzekļu satura zādzībā un demokrātijas apdraudēšanā, izplatot viltus ziņas.
Pašlaik ES strādā arī pie Digitālā tirgus likuma (DMA), lai labāk regulētu lielās tehnoloģijas un ierobežotu milzīgo (amerikāņu) tehnoloģiju uzņēmumu varu. Pašlaik lielie tehnoloģiju uzņēmumi var noturēt un palielināt savu tirgus daļu, piedāvājot noklusējuma lietotnes, noklusējuma meklētājprogrammas u. c., izmantojot savus produktus, piemēram, tālruņus, pārlūkprogrammas u. c., un šī prakse ir jāpārtrauc.
Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margrethe Vestager Salīdzināja tiesību aktu priekšlikumu apjomu ar pirmo luksoforu ieviešanu:
"Satiksmes luksofori tika izstrādāti, reaģējot uz būtisku tehnoloģisku jauninājumu - automobiļa izgudrošanu. Un es domāju, ka tieši tāpat kā toreiz - pirms vairāk nekā 100 gadiem - arī tagad ir tik ļoti palielinājies interneta lietojums, ka mums ir vajadzīgi jauni noteikumi, kas ievieš kārtību haosā."
Problēma ir tā, ka Google ir gan pakalpojumu sniedzējs, gan platforma, un ir vairākkārt pierādīts, ka tas ir devis priekšroku saviem pakalpojumiem savā platformā. Lai gan Google līdz šim nācās maksāt miljardiem lielas soda naudas, šķiet, ka šī prakse nav pilnībā pārtraukta.
Tomēr problēma ar meklētājprogrammu jaudu var radīt daudz nopietnākas sekas nekā tikai ekonomiskās.
Šobrīd Google meklētājam pieder aptuveni 90 % tirgus daļas Eiropā. Tas ir problemātiski, jo meklētājprogrammas ir mūsu logs uz pasauli. Tomēr, izmantojot alternatīvu meklētājprogrammu, šī problēma pat netiek atrisināta.
Visā pasaulē ir pieejami četri meklēšanas indeksi: Google (ASV), Bing (ASV), Yandex (Krievija) un Baidu (Ķīna). Šos indeksus izmanto dažādas meklētājprogrammas, bet rezultātu - meklēšanas rezultātus - joprojām nosaka Google, Bing, Yandex vai Baidu atkarībā no izmantotā pakalpojuma.
Yandex Krievijā un Baidu Ķīnā skaidri parāda, cik postoša var būt meklētājprogrammu vara. Saturs šeit tiek filtrēts un cenzēts atbilstoši politiskajām idejām. Piemēram, Ķīnā, izmantojot Baidu meklētājprogrammu, nav iespējams atrast informāciju par Tjaņmeņas slaktiņu, kurā tika vardarbīgi apspiesti studentu protesti.
Tā kā meklētājprogrammas nav pārredzamas attiecībā uz to algoritmiem, tās ir īpaši neaizsargātas pret politiskām un ekonomiskām manipulācijām. Tos var ļaunprātīgi izmantot kā viedokļu veidošanas instrumentu, kas, protams, ir milzīgs drauds demokrātijai un vārda brīvībai.
Veidu, kā darbojas ranžēšanas algoritmi, kā tie nosaka meklēšanas rezultātu secību, meklētājprogrammu nodrošinātāji glabā noslēpumā. No vienas puses, tas ir saprotams solis, jo, ja algoritmi būtu pārredzami un viegli saprotami, praktiski ikvienam būtu iespēja manipulēt ar meklētājprogrammu rezultātu izklāstu. No otras puses, nepārredzamie algoritmi apgrūtina izpratni par to, vai ar meklēšanas rezultātiem nav manipulēts.
Principā tas nozīmē, ka caurspīdīgi algoritmi atvieglo manipulācijas "no ārpuses", savukārt necaurspīdīgi algoritmi ļauj veikt manipulācijas "no iekšpuses", piemēram, no paša meklētājprogrammas nodrošinātāja.
Tas viss kopā ir drauds Eiropai kā brīvai demokrātijai: Tas, kā mēs redzam pasauli, ir atkarīgs no amerikāņu uzņēmumiem: Alphabet un Microsoft (Google un Bing mātesuzņēmumi).
Internetā pieejamo informāciju pārvalda ASV, Krievija un Ķīna, jo tām ir viens vai vairāki meklēšanas indeksi.
Par Krievijas vai Ķīnas meklētājprogrammu izmantošanu kā alternatīvu nevar būt ne runas, jo tajās acīmredzami tiek cenzēti politiski atšķirīgi viedokļi.
Tomēr līdz šim nav Eiropas meklēšanas indeksa. Ņemot vērā milzīgo varu, ko mēs nododam Amerikas uzņēmumiem, ir pēdējais laiks izveidot meklēšanas indeksu ar atvērto pirmkodu, kas tiktu izstrādāts šeit, Eiropā.
Par laimi, jau ir iniciatīva, kas pie tā strādā, Open Web Index.
Viens no Open Web Index deklarētajiem mērķiem ir arī nodalīt indeksu no pakalpojuma:
"Indeksa un pakalpojumu nodalīšana ļauj daudzus pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie ir meklētājprogrammas vai citi, izmantot kopīgā infrastruktūrā. ... Lai gan pakalpojumiem ir atļauts veikt savu turpmāko indeksēšanu, lai sagatavotu dokumentus, daļu uzlabotas indeksēšanas nodrošina arī atvērtā infrastruktūra. Turklāt, tā kā mūsdienu meklētājprogrammas lielā mērā balstās uz lietošanas datiem, šie dati (galvenokārt uz indeksu novirzītie meklēšanas pieprasījumi) tiek apkopoti un padarīti pieejami atkārtotai izmantošanai."
Digitālo tiesību organizācija Digitalcourage ir apkopojusi sešus iemeslus, kāpēc ir nepieciešams Eiropas meklēšanas indekss:
Kamēr Eiropas un Amerikas tiesas cenšas ierobežot Google varu, ikviens var dot savu ieguldījumu šajā procesā: Sāciet savu ceļu uz deGoogle jau tagad!
Pārbaudiet šeit, kāpēc ir pienācis laiks arī aiziet no Gmail, lai saņemtu bezmaksas šifrētu e-pastu.